Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza. , livre ebook

864

pages

Latvian

Ebooks

2015

Écrit par
Sandra Kalniete

Publié par
Publicetava

Vous pourrez modifier la taille du texte de cet ouvrage

Lire un extrait

Obtenez un accès à la bibliothèque pour le consulter en ligne En savoir plus

Découvre YouScribe et accède à tout notre catalogue !

Je m'inscris

Découvre YouScribe et accède à tout notre catalogue !

Je m'inscris

864

pages

Latvian

Ebooks

2015

Vous pourrez modifier la taille du texte de cet ouvrage

Lire un extrait

Obtenez un accès à la bibliothèque pour le consulter en ligne En savoir plus

Publié par

Publicetava

Date de parution

30 avril 2015

Nombre de lectures

EAN13

9789934842658

Langue

Latvian

Poids de l'ouvrage

1 Mo

Sandra Kalnietes Atmiņu Grāmata

Vai ļaužu.
Tu viņu nogalināji.
Mēs lauzām.
Vini Luza

Stasta ar Latvijas Tautas Frontier Nē TAS tapšanas 1988. GADA lidz Vasara neatkarības atjaunošanai Latvijas 1990. Gada 4. Maija.
Gandrīz VAI dienasgrāmatas forma uzrakstītā Grāmata IR stāsts par musu tautas Treso Atmodu cilvekiem, Kas tik veidoja vadīja divsimt tūkstošu biedru lielo Organizāciju.
Baltijas tautu kustības 1990. Gada Pavasari nav TIKAI atjaunoja 1940. GADA okupēto anektēto Baltijas valstu neatkarību, bet Ari Savienības satricināja Padomju pamatus, 1991. Gada decembrī si ļaunuma impērija sabruka.

Starptautiskajā politika Latvijas Tautas frontes,

Sajūdis

Rahvarinne

ienāca negaidītas negribētas, JO apdraudēja Pasaules Kārtības izsvērto bipolāro līdzsvaru.
Rietumi bija ieinteresēti vienoties ar ASVSR masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanā Vācijas apvienošanā.
Šajos Planos Baltijas revolūcija Bija traucēklis, Tāpēc ik Politikis a diplomātus, Kas apmeklēja Rīgu, Viļņu VAI Tallinu, aicināja "nešūpot Mihaila Gorbačova Laivu".

Baltijas revolūcija CITAS aizvien aktīvākās demokrātiskās kustības Austrumeiropa nostādīja Gorbačovu izvēles priekša - Paturet Baltijas Konfigurācija VAI Laut Austrumeiropai AIZIET Nr SSRP KONTROLES.
Gorbačovs atlaida Austrumeiropu, TacU Driz viņam Nacas zaudēt Ari Baltijas Konfigurācija.
This satricinājuma iespaidā Padomju Savienība sabruka ir pasaule, kadu mans līdz pazinām Kops Otra Pasaules kara beigām, izmainījās UZ VISIEM laikiem.
Latvijas Mūsdienās, Lietuvas Igaunijas tautas kustību Veiksmes stāsts VAR kalpot par piemēru daudziem miljoniem cilveku vīzu pasaule, Kuri joprojam tiecas PEC Brīvības.

SVARĪGI saprastu Latvijas Baltijas Tautu Lomu šajos tektoniskajos procesos, IR jālasa Sandras Kalnietes Grāmata;
TĀ Stasta ar stratēģiju par taktiku pēc sarežģītajām izvēlēm kompromisiem, Kas IK UZ Sola apdraudēja virzību UZ augstāko mērķi.
Autores detalizētais stāstījums lasītājam ļauj ieskatīties Revolūcijas Aizkulises saprast, KA IR laiks ķekars Bijis kaislību pilns aizraujošs.
Grāmata REIZE analītiska IR ARI personīga, JO Parada atgriezenisko Saiti STARP Notikumu veidotājiem iepazīstināsim sie notikumi Vinus ietekmē maina.

Kops Atmodas Sandra Kalniete turpinājusi IR bullet diplomātisko, Politisko, Sabiedrisko Radošo darbību.
Vina bijusi IR Latvijas vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācija, Francija UNESCO SAVAS VALSTS Ārlietu ministrs Pirmā Latvijas pārstāve EIROPAS KOMISIJA, ievēlēta ar Seima Deputati, bet IR EIROPAS parlamenta tagad deputāte.
S. Kalniete IR ARI vairāku citu populāru Grāmatu autore.

Voir

Publié par

Publicetava

Date de parution

30 avril 2015

EAN13

9789934842658

Langue

Latvian

Poids de l'ouvrage

1 Mo

es lauzu tu lauzi mēs lauzām viņi lūza

SANDRA KALNIETE

AUTORE PATEICAS PAR SADARBĪBU Gintai Zalcmanei Dzintrai Padedzei Drosmai Blagoveščenskai Rūtai Muižniecei Latvijas Okupācijas muzejam Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam Žanim Bezmeram Ansim Reinhardam Intam Kalniņam

E-grāmatas izdevējsSandra Kalniete, 2015 MākslinieksIlmārs Blumbergs Vāka noformējumam izmantotaGvido Kajonafotogrāfija Datni sagatavojaPublicētava

Grāmata pirmoreiz publicēta iespiestā formātā 2000. gadā, IzdevniecībaJumava, Rīga ISBN 9984053105, 9789984053103

Grāmatas izdevums angļu valodā e-grāmatas formātā iznācis 2013. gadā IzdevējsSandra Kalniete, Rīga ISBN 978-9934-8426-2-7, 978-9934-8426-3-4

Priekšvārds - Toms Grēviņš

Priekšvārds - Māra Zālīte

Ievads Sākums Pirmās uzvaras 31. maija Aicinājums Baltijas ceļš Fronte un kompartija Otrais kongress Vēlēšanas Nobeigums

Saturs

Attēli Dokumenti Latvijas Tautas frontes dokumenti. 1988. g. 8. okto bris – 1990. g. 4. maijs Latvijas Tautas frontes preses izdevumi. 1988. g. o ktobris – 1990. g. maijs Oficiālajā presē nepublicētais iniciatīvas grupas a icinājums apvienoties Tautas frontē Latvijas KP CK biroja 1988. gada 5. jūlija sēdē izs katītais dokuments «Par patriotisku kustību partijas pārbūves līnijas atbal stam».

Dažādu sabiedrisko grupu un tautību pārstāvju 1988. gada 19. jūlija aicinājums apvienoties Tautas frontē

Radošo savienību kultūras padomes un LTF dibināšana s kongresa rīcības komitejas 1988. gada 2. oktobra atklātā vēstule LKP CK plēnumam un PSKP CK ģenerālsekretāram M. Gorbačovam

Latvijas tautas frontes dibināšanas kongresa 1. rez olūcija par Latvijas Tautas frontes nodibināšanu. 1988. gada 9. oktobris

Latvijas Tautas frontes Domes valdes 1988. gada 31. maija Aicinājums

Latvijas Tautas frontes Domes 1988. gada 10. jūnija lēmums «Par LTF Domes valdes 31. maija Aicinājumu»

PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums «Par stāv okli Baltijas padomju republikās»

PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decemb ra lēmums «Par PSRS un Vācijas 1939. gada neuzbrukšanas līguma pol itisko un tiesisko novērtējumu»

LTF vēlēšanu centra informatīvais paziņojums: Augstākās padomes vēlēšanu sagatavošanas un sarīkošanas galvenie pasā kumi

LTFatbalstītokandidātusaraksts18.martaLPSRAu gstākāspadomes

LTF atbalstīto kandidātu saraksts 18. marta LPSR Au gstākās padomes tautas deputātu vēlēšanās

Latvijas visu līmeņu padomju deputātu sapulces aici nājums Latvijas PSR Augstākajai padomei un Latvijas tautai. 1990. gada 21. aprīlis

Latvijas PSR Augstākās Padomes DEKLARĀCIJA «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu»

Cilvēki Fotogrāfijas LTF dibināšanas kongresa rīcības komiteja

LTF dibināšanas kongresa rīcības komitejas ieteikti e kandidāti Domes sastāvam

LTF pirmā sasaukuma Dome

LTF pirmā sasaukuma Domes valde

LTF revīzijas komisija

LTF komiteju priekšsēdētāji LTF otrā sasaukuma Dome LTF otrā sasaukuma Domes valde LTF revīzijas komisija LTF komiteju priekšsēdētāji

LTF nodaļu apvienību un nodaļu aktīvs

LTF sekretariāta un informatīvā biļetena «Atmoda» d arbinieki līdz 1990. gada 4. maijam LTF vēlēšanu koordinatori Latvijas PSR vietējo un L PSR Augstākās padomes vēlēšanām Latvijas Republikas Augstākās padomes LTF frakcijas deputāti

Notikumu hronika Bibliogrāfija Lietotie saīsinājumi Personu rādītājs Piezīmes

Toms Grēviņš

Šīs grāmatas ievadā Sandra Aalniete uzsver, ka vēst urnieki cilvēku atmiņas neuzskata par uzticamāko avotu. Taču, atmiņu stāsti vienmēr ir daudz interesantāki par plikiem faktiem un cipariem — jā, mēdz šis tas sajukt, šis tas tiek romantizēts un idealizēts, taču, tieši atgriež oties šādās atmiņās, mums ir iespēja citiem uzburt sajūtas, kas konkrētajā brīdī ir piedzīvotas, un skaidrot cilvēku rīcības principus katrā konkrētajā situācij ā. Aalnietes kundze saistoši stāsta par visbūtiskāko notikumu mūsdienu Latvijas vēsturē un politikā — 1990. gada neatkarības atjaunošanu, kas manai paaud zei ir ļāvusi izaugt un attīstīties ar brīviem uzskatiem un plašu informāci ju, daudzpusīgā kultūras telpā un lielo iespēju pasaulē. Par to, kas Latvijā notik a šajā grāmatā aprakstītajā laika periodā, mums katram ir daudz stāstījuši un skaidro juši vecāki, bet šī ir lieliska iespēja «perestroiku» iepazīt no otras puses. Mēs n eesam vēsturnieki, mēs taču vienkārši gribam zināt, kā tur īsti toreiz viss notika… 80. gadu beigas un līdz ar to daļa bērnības man pal ikusi atmiņā ar ļoti labiem laika apstākļiem. Ieraksti YouTube «4. maijs 1990» un pārliecinies, ka cilvēki patiešām tad bija tērpušies daudz plānākās drēbēs, nekā esam pieraduši ap šo laiku ģērbties mūsdienās. 1990. gada 4. maiju atceros pārsteidzoši labi — tā bija brīnišķīga, saulaina un silta diena, man bija lieli sks garastāvoklis, un es pavadīju visu dienu, dauzoties pa māju. Man bija astoņi gadi . Aad mūsdienās notiek kaut kas svarīgs, arī es savā rīta radio pārraidē šādu ziņu izmantoju atkārtoti, pārliecinoties, ka pēc ie spējas lielāks klausītāju skaits ir informēts par «lielo notikumu» — tieši tāpat rīkoja s visas pasaules mediji. Latvijas Radio pirms 25 gadiem gan tā nemēdza darīt , taču 1990. gada 4. maija Āugstākās padomes balsojuma par Latvijas neatkarību rezultātu ieraksts tika atkārtots vēl un vēl — tas dārdēja pa visu manu vec āku dzīvokli Rīgas klusajā centrā, un dienas beigās garastāvoklis mums visiem bija manāmi uzlabojies. Nākamajā dienā būtiskas izmaiņas manā vai kāda cita dzīvē īpaši nebija manāmas. Aino un saldējums maksāja tikpat cik iepri ekš, obligāts skolas apmeklējums zilajās formas žaketēs, šķiet, tāpat bi ja atcelts un, ņemot vērā «pārmaiņu vēju», kas šalkoja jau krietni pirms 4. m aija, nebiju arī pieņemts «oktobrēnos». Lēnām izzuda piena, maizes vai gaļas specializētie veikali un sulu kafejnīcas — to vietā uz katra stūra drīz atvē rās valūtas veikali ar importa precēm, videospēļu zāles un Pingvīna saldējuma kafe jnīcas. Aopā ar finansiālajām problēmām, kas jaunajā brīvvalstī pir majos tās gados, šķiet, skāra ikvienu cilvēku, kuru mana ģimene pazina, lēnām bei dzās arī bērnība. 1993. gadā, vismaz 25 gadus vēlāk nekā Rietumeiropā , Latvijā darbu sāka pirmā radiostacija, kas 24 stundas diennaktī atskaņ oja ārzemju populāro mūziku. No mirkļa, kad to izdzirdēju, mana dzīve pā rvērtās uz visiem laikiem.

Man un manai paaudzei paveicās — līdz ar politiskās iekārtas maiņu radās pavisam jaunas profesijas, kurās, pateicoties apstā kļu sakritībai, varēja strādāt pārsteidzoši jaunā vecumā. Tie, kuri to izmantoja, tagad var stāstīt neticamus stāstus saviem ārzemju draugiem. Man pašam 19 gadu vecumā tika dota iespēja kļūt par mūzikas redaktoru vadošajā jaunieš u žurnālā — mūsdienu Latvijā nekas tamlīdzīgs nebūtu vairs iespējams. Re iz vienā no saviem muzikālajiem ceļojumiem — 2004. gada Roskildes fest ivāla preses kempingā satiku kādu dāņu žurnālistu, kurš atcerējās, ka 199 0. gada festivālā viņš ar bariņu amata brāļu bija sekojis līdzi tās vasaras n otikumiem Baltijā. Viņam likās gandrīz vai neticami redzēt mani un citus Latvijas kolēģus 14 gadus vēlāk, jau pilnībā adaptējušos Rietumu kultūrā un strādājot ar to profesionāli. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas ik pa laikam sav starpējās sarunās pārcilājam, ko šajā laikā esam piedzīvojuši, ko māc ījušies un kā kļūdījušies. Un, lai ko arī teiktu skeptiķi, es ticu, ka ar katru ga du dzīve neatkarīgajā Latvijā kļūst labāka, un neredzu iemesla, kāpēc lai šī tendence n eturpinātos bezmaz vai mūžīgi. Reiz grupiņa aktīvu inteliģentu visi kopā s alauza politisko sistēmu, lai es varētu brīvi paust šādu un citus apgalvojumus, kad vien man ienāk prātā — bet, kā tieši tas notika, izlasīsi turpinājumā!

Toms Grēviņš, dīdžejs un mūzikas žurnālists 17.04.2015.

Māra Zālīte

Sandras Kalnietes grāmatas virsraksts vien ir analī zes vērts. Tajā ir spriegums un attīstība — tātad dramaturģija.

Es lauzu — tā ir ekspozīcija. Tu lauzi — tas ir kāpinājums. Mēs lauzām — tā ir kulminācija. Viņi lūza — tas ir atrisinājums.

Virsrakstā izmantoti četri vietniekvārdi un viens d arbības vārds četros locījumos. Tomēr šī nav nedz latviešu gramatikas āb ece, nedz luga pēc klasiskās Freitāga shēmas. Pat virsrakstā iezīmētā «laimīgo beigu» noskaņa var būt mānīga. Notikumi it kā izkāpj no grāmatas vākie m un turpinās ārpus tās robežām līdz pat šim brīdim. Grāmatas darbojošās pe rsonas turpina darboties un pat ir klāt šis grāmatas atvēršanas svētkos.

Kolīzijas, ko atklāj šis darbs, to nozīmība, dziļum s un komplicētība, — būtu piemērotas daudziem un dažādiem žanriem — gan roman tiskai poēzijai, gan skarbai drāmai, gan vēsturiskam romānam, gan farsam , gan cildenai traģēdijai. Tomēr šī grāmata nav ne viens, ne otrs, ne trešais. Šī grāmata ir godīgs un atbildīgs liecinājums par nozīmīgāko notikumu mūsu dzīves laikā — Latvijas valsts atjaunošanu. Tā ir «ziņas no kompetentiem av otiem». Tā ir reportāža no notikumu epicentra. Tās lielākā vērtība ir spēcīgai s autentisms, pat dokumentālisms apvienojumā ar autores spēju būt cil vēciski atvērtai. Pār sevi izcīnītās garīgās uzvaras Sandra Kalniete spēj pārv ērst arī par lasītāja uzvarām. Liels lasītāja ieguvums ir arī tas, ka autore valda pār sarežģīto materiālu ne vien faktoloģiski, bet arī intelektuāli un emocionāli. Š ī grāmata mums atgādina par laiku, kurā esam dzīvojuši neticami blīvi, enerģēti ski piesātināti, nesavtīgi, gudri un iedvesmoti. Par laiku, kad neviena ticība vēl na v aizlauzta, kad neviena cerība vēl nav pievilta un kad neviena mīlestība vē l nav nodota. Uguns, kas kuras cilvēkos, vēl domāta vienīgi gaism ai un siltumam. Neviens, kas kalpojis par iekuru šai ugunij, vēl nav izjutis savu pelnu sūrumu. Uguns no simttūkstoš svecītēm vēl nav pārvērsta par uguni ze m trekniem gaļas podiem, un neviens no mums vēl nesniedzas pēc karotes, lai apēstu pats savus sapņus.

Es lauzu — tā ir ekspozīcija. Tu lauzi — tas ir kāpinājums. Mēs lauzām — tā ir kulminācija.

Kulminēja gaviļainais, pacilājošais «mēs». Kulminēj a vienotība. Mēs lauzām. S. Kalnietes grāmata spilgti attēlo, cik grūti tas bija. Un vienlaikus — cik viegli! Ir

viegli, ja cilvēkus vada taisnīgums un tīra sirdsap ziņa. Ir viegli, ja opozīcija «mēs» un «viņi» ir skaidri definējama. «Mēs» ir ska ists un arī bīstams vārds. Vienskaitļa pirmajai personai «es» daudzskaitļa pir majā personā «mēs» ir iespējams gan atklāties savās labākajās jūtās, gan noslēpt savu gļēvulību un savtību.

«Mēs» ir milzīgs latents spēks, kurš nekur nav pazu dis. Neraudāsim pēc «mēs», tas nav miris. Tas tikai gaida savu dramaturģiski paredzēto laiku.

«Mēs» bija aktuāls līdz brīdim, kad AP deputāti bal soja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Tajā brīdī jēdzienam «mēs» bija jāatgriežas savā pamatagregātstāvoklī, proti, — «es». Par Latvijas N eatkarību balsoja reāli, konkrēti cilvēki. Vietniekvārdi tika atcelti. Darbo jās nevis personas vietniekvārdi, bet konkrētas personas ar konkrētiem vārdiem. Iestā jās katra indivīda atbildība. Un tāda tā ir spēkā līdz šim brīdim.

«Mēs» — tā ir kulminācija. Taču diendienā, ik brīdi nav iespējams dzīvot ar vietniekvārdu. Dzīves dramaturģija neapstājas kulmi nācijā. Šo nozīmīgo, izcilo grāmatu nav uzrakstījis «mēs». To uzrakstījusi Sand ra Kalniete.

Laiks katru saukt vārdā.

Māra Zālīte 2000. g. 25. aprīlī

Voir